Search results for 'ziemas' Page #4

Nozuda smaids
Nogrima acis
Četras melnas vārnas mani nes
Pazuda draugs
Ieradās ziema
Viņai melnu vārnu vēl ir daudz
O, vēl ir daudz, o, pārāk daudz

sujungs žvaigždžių lietus.
Sniego karalienė.
Aa-aa, rytas sapną išsklaidys,
Aa-aa, tik širdy išliks viltis.
Bet žiema vis tiek sugrįš,
Vėl atmerks savas

Ar svešiniekiem
Ar svešiniekiem
Kliedēju vientulību
Ar svešiniekiem
Un tad, kad viņi aiziet prom
Tad palieku es viena
Vēsa tā kā ziema
Ar

Es zinu esmu vainīgs
Bet baltā kāpu smilts mani maldina
Es zinu
Vasaras aukstajā svelmē
Es neredzēju neko
Ziemas karstā naktī tu
Tāpēc vai tu nāksi

Pats knapi tiku
Tas bija grūtāk nekā piecelties no rīta
Vasara pagāja garām
Tāpat kā ziemas rītā autobuss
Man pietrūks skatīties saullēktu
Katru rītu uz

Jau balta ziema atejo, Sventes visos priartejo
Ir eglutes jau papuostos, vaises namuose suruostos
Su draugais visi kartu, selsim iki paryciu

Nesutrukdys mums vejas ir puga
                 Vistiek sianakt sutiksiu as tave
                 Uzpuste kelia mums pikta ziema
                 Bet mes busim

paurī kā ziemā putina
Ā, tas par putinu

Paga' stop, stop
Kā tas sanāk, ka te ir mums no Gustavo muzons un teksts
Un bombīga skaņu režija no Sergeja

kur Tu esi
Kad vētra kokus lauž
Krastu no manis projām grauž
Es nezinu, kur Tu esi
Kad ziemā pie aizsalušas
Jūras es rakstu Tev

Tu neesi tikai balts

Tai prasidėjo šaltą žiemą, vakarekai pirmą kartą pamačiau
Nebuvo gaila stengtis niekada
Dėl šypsenos, kurios prašiau

Nepastebėta, bet laiminga
Dėl

MES BUSIM KARTU

PAVARGAU AŠ BŪT VIENA, VĖL BE TAVĘS
TAVO ŠYRDYJE ŽIEMA, TEN NĖR MANĘS.
AŠ KLAJOJU NAKTYJE, TAMSOJ VIENA
KAŽKADA BUVAI TU MAN TIKRA

piektā diena.
Un atkal es viena - tai ainā - ziema.

Bet ne pirmo reiz un ne pēdējo tu tā aizej.
Un ne pirmo reiz, ne pēdējo tu tā (saldi) smej.
Tik silti,

Tā kā saules, kas aust un riet
Tā kā jūra, kas nāk un iet
Tā kā pļava, kas vasarā zied
Un ziemā atkal aizmieg.

Krīti kā lapa rudenī.
Ļaujies vējam -

žiemos gyvybei atsibus
Negrįšiu aš, aš liksiu čia. Šis kraštas man gražus

Ateis žiema ir medžiai virs, ir girios suvaitos
Negailestingasis rytys

gatve
Ir laiko tau nėra
Po kojom krenta vasara, ruduo ir žiema
Ir tavęs
Aš laukčiau ištisas dienas
Pasaulio miestus ir gatves
Sustabdysim mes, ten lauksiu

Tāpat vien, tāpat vien
Bez sresa, parādiem, kļūt tik bagātiem, tāpat, tāpat vien
Tāpat vien, tāpat vien
Lieli apskāvieni, vai te dienvidi vai ziema

Es biju ilgi prom
Tu pat nemanīji to
Kā mūsu dvēseles klejo pa zemi apaļo

Ziemas un vasaras mainījās
Gadi nestājās
Mūsu kopīgie sapņi mata

loga tikmēr)

pār jumtiem
riet saule
mēs turpināmies

kaut varētu tā droši uz priekšu iet
nepaklūpot uz asfalta ielāpiem
tik pašsaprotami kā ziemā sniegs

tavo akyse
Buvai man kažkada pavasariu, bet tapai žiema
Sudėkim greičiau visus taškus ant "i" 
Ir pradėkim naują dabartį be vienas kito

Ji tai ne Tu
Vis

Un bērni izauguši sen,
Un katrs mirklis mums, kā uguns liesmā,
Kļūst tikai siltāks vēl arvien.

Lietains rudens, barga ziema, -
Vienmēr ar mums, ir

šildyk mane
Kaip tąkart nakty

Man vis negana
Kada gi nustos snigti?
Manęs laukia ilga žiema
Ar gali man truputį saulės palikti?

Degini
(Tu degini)

Tev saku nāc man līdz
Kur visu gadu, pat ziemā, ir silts
Šaubu mākoņiem, maldu cerībām
Cauri saucu sev līdz
Pa manas sirds līkločiem
Savā automašīnā

Ziema klāt, un tu aizmiedz 
Uz acumirkli

Spīd jau baltas asaras 
Tavu parku laternās
Sniegs vēl mirdz, lēni kūst 
Un tu atkal mosties
Visus sapņus

esmu

Bet vakaros, kad tavos matos miegs 
Un kādas rokas maigās dejās lokās
Man krūtīs zaigo mūsu ziemas sniegs 
Un balta zvaigznīte, kā cerība aiz loga