Search results for 'plist'

Es kautri apsēžos un ņemu klēpī domas savas
Kā tad tā
Kad beidzot atdošos tai pasaulei, kas mani gaida
Saņemies, mans prāts
Var pasēt gadus dzīvojot ar savām apcerēm
Laikam man laiks sākt no jauna

Palaid vaļā
Laid pat tad, ja lūst un plīst
Palaid vaļā
Laid pat tad 
Vaļā laid, ja lūst un plīst
Laid to prom 

Es brīžiem nesaprotu par ko es cīnos un ar ko
Vai laime tā vai posts ar tādu emo gēnu sadzīvot
Kā nekad nesakārtots skapis manu jūtu plaukti haosā
Laiks sevi atrisināt

Palaid vaļā
Laid pat tad, ja lūst un plīst
Palaid vaļā
Laid pat tad 
Vaļā laid, ja lūst un plīst
Laid to prom 

Palaid vaļā
Laid pat tad, ja lūst un plīst
Palaid vaļā
Laid pat tad 
Vaļā laid, ja lūst un plīst
Laid to prom 

Pie savas pasaules kājām es
Prasu iedod vēl
Lai arvien tālāk un augstāk mani aiznes
Pie savas pasaules kājām es
Prasu iedod vēl
Lai arvien tālāk un augstāk mani nes
Lai arvien tālāk un augstāk mani nes

Palaid vaļā
Laid pat tad, ja lūst un plīst
Palaid vaļā

Laid pat tad
Vaļā laid, ja lūst un plīst
Laid to
Palaid vaļā
Laid pat tad, ja lūst un plīst
Palaid vaļā
Laid pat tad, vaļā laid, ja lūst un plīst
Laid to prom"

Black Benz whips, tas man patīk
Maks plīst pušu, tas man patīk
Viņas acis spīd, tas man patīk
Taisu to sūdu, kas man patīk

Black Benz whips, tas man patīk
Maks plīst pušu, tas man patīk
Viņas acis spīd, tas man patīk
Taisu to sūdu, kas man patīk

Black Benz whips, black Benz whips
Maks plīst pušu, maks plīst pušu
Viņas acis spīd, viņas acis spīd
Taisu to sūdu, kas man patīk
Tu jau znii

Mainu savu flowu regulāri
Nebija man šmotkas, tu ar mani nerunāji
Tagada vēlos vienvirziena biļeti uz Bali
Lai atpūstos no jums, jo jūs man esat zajebaļi

Pagaidām- varu atļauties džempi ITK
Atdot tavu algu par pāris lupatām
Ko ta tu pie mums vēl dari?

Smadzene plīst, eju uz terapiju drīz
Fuck, esmu dzīvs - labi, ka manējie līdzi
Pedālis pie grīdas, ātrums ir liels, bet kāja netrīc
Saulīte aust, pienācis rīts
Biežāk man sajūta, ka esmu blessed
Bet dažreiz es visu detest
Izbaudu savējo testu
Meditēju, uzvaru stresu
Neesmu dumjš kāmēr es jauns
Un kad būšu vecs, nebūšu skumjšs
Piepildu somu
Daru, ko vajag un sāku ar domu
Noķeru lomu
Padalos, nemetu prom
Pametu solu
Tad tikai sākās man skola
Acis, lai redzu
Nevis, lai bolu
Ģimene viena
Ģimene liela
Bērnu jau daudz
Pat vēl nav'a sieva
Savienots ar savu iekšējo dievu
Respektē manējo mieru
Maģiska spēle - es cienu
Nebārsim Ādamu un Ievu, yē
Smadzene plīst, eju uz terapiju drīz
Fuck, esmu dzīvs - labi, ka manējie līdzi
Pedālis pie grīdas, ātrums ir liels, bet kāja netrīc
Saulīte aust, pienācis rīts
Smadzene plīst, eju uz terapiju drīz
Fuck, esmu dzīvs - labi, ka manējie līdzi
Pedālis pie grīdas, ātrums ir liels, bet kāja netrīc
Saulīte aust, pienācis rīts
Smadzene plīst - labi, ka terapija drīz
Fuck, esmu dzīvs - labi, ka manējie līdzi
Smadzene plīst - labi, ka terapija drīz
Fuck, esmu dzīvs - labi, ka manējie līdzi

Kārtējā rudens vakarā ārā lietus līst
Es klejoju pa ielām viss drūp un plīst
Ten viss pazūd un virziens jau cits
Mans ceļš bez tevis tukšs un sīksts
Un vairs nekād
Un Krūtīs plīst tukšums paliek man
Lietū asaras līst pār vaigiem man
Un tumsa sedz mani kā mūsu pagātni
Katra iela šonakt sveša, katrs solis man sāp,
Nepārvarams smagums jau ir klāt
Katrs solis bez tevis kā mūžība šķiet
Katrs mirklis atgādina nezinu bļaut vai kliegt
Un vairs nekād
Un krūtīs plīst tukšums paliek man
Lietū asaras līst pār vaigiem man
Un tumsa sedz mani kā mūsu pagātni
Nakts aiz loga lietus lāses atstaro gaismu
Katrs pagrieziens kā sāpīgs atgādinājums
Un es dodos tālāk lai gan vairs nav pulsa
Tevi nekad neatradīšu nav pa ceļam mums
Un vairs nekād
Un krūtīs plīst tukšums paliek man
Lietū asaras līst pār vaigiem man
Un tumsa sedz mani kā mūsu pagātni
Kārtējā rudens vakarā
Es neapskaušu un nezināšu kā Tev sokās
Mēs nesadosimies rokās
Tikai atmiņas ir tās kas man klātesošas

Viens skatiens un sapņi klīst,
Sirds viļņi manās domās plīst.
Uz divu siržu laimes tilta
Tā rīta blāzma no zelta lieta

Kad diena kļūst tumša un spēku nav,
Tu mani cel pat ja viss slīd ārpus jau
Tad ceļš iet uz augšu ar spožumu,
Tu vienmēr esi ar skaistu gaišumu

Viens skatiens un sapņi klīst,
Sirds viļņi manās domās plīst.

Bet laiks klusi sauca manu vārdu,
Agrāk vai vēlāk aura plīst, es esmu

Esmu atkal te,
Ar to domu sevī
Sapratu to 
Dzīves tīklu svarīgo
Lai arī kur tu
To visu sapņotu
Atradu laimi
Ilgi gaidītu


Bet laiks klusi sauca manu vārdu,
Agrāk vai vēlāk aura plīst, es esmu ooh

Esmu atkal te,
Ar to domu sevī ( sevī)
Sapratu to 
Dzīves tīklu svarīgo ooh
Lai arī kur tu
To visu sapņotu (sapņotu)
Atradu laimi
Ilgi gaidītu ooh (gaidītu)

Kur tas adatu ņēma un diegus,
To nekad neviens neprasīja -
Varbūt vētras un migla, un lietus
Tos ar vēju tam piegādāja.

Bet Tu pūt vējiņ, pūt,
Vai plīst tur vai lūst,
Tev vienmēr ir jāpagūst !
Bet Tu pūt vējiņ, pūt,
Gan viņus, gan mūs
Varbūt nāksies reiz aizlāpīt !

Plīst debess senais zelts, 
Gaist saules gaisma aukstumā. 
Vīst garā naktī sapņains zieds, 
Salst jūra - senais zemes sāls.

Piesit kāju pie zemes lai rīb
Lai pats Dievs zin, kas te mīt
Bungas dārd un logi trīc
Sasitīsim kausus kopā tā lai plīst
No visas mūsu dzīves diena šī ir janākā
Kā svaiga meitene, kas metas nezaināmajā
Jel ļaujiet viņai dzīvi milzu malkiem kampt un dzert
Ir dzīve tikai mirklis vien, no nāves neizbēgt
Atzīmēsim visus tos, kas sirdī drosmīgie
Un visus tos, kas brīvi dvēselē - ir savējie
Smeļam spēkus dzestrumā, kad saule knapi lec
Tad lecam līdzi viņai mēs, vienalga jauns vai vecs
Piesit kāju pie zemes lai rīb
Lai pats Dievs zin, kas te mīt
Bungas dārd un logi trīc
Sasitīsim kausus kopā tā lai plīst
Nevajaga pīkstēt, nevajaga čīkstēt
Dīkstāvē lēnām sīkstēt
Rokas kājas kamēr kustās
Sarūsēt nav mūsu luste
Novērtē sievu, novērtē brāli
Novērtē meitenes kamēr vēl stāv(i)
Iedzeram par tiem, kas brīvi, par tiem, kas brīvi
Piesit kāju pie zemes lai rīb
Lai pats Dievs zin, kas te mīt
Bungas dārd un logi trīc
Sasitīsim kausus kopā tā lai plīst

Jāpieaug?

Plīst, glāzes krīt!
Drīz atnāks rīts!

Nesaprotu vairs ne sūda, bet es esmu normāls pacans
To gribu ļoti, ļoti, bet es nezinu kur atrast
Man vajag palīdzību, nē es negribu to pakāst
Vasara jau klāt, bet es tik dziedēju savas rētas jā
Tagad kustaties, es zinu, ka tu māki (Ka tu māki)
Es gribu, lai tu atslēdz savu prātu (Savu prātu)
Nav jau tā, ka mums tā nauda viegli nāk (Viegli, viegli)
Man vajag ļoti daudz, bet dzīve sauc ā
Man vajag ļoti daudz, bet dzīve sauc ā
Man te tagad viss plīst pušu
Vajag tevi, tevi, tevi jā
Tevi, tevi, tevi jā
Man te tagad viss plīst pušu
Vajag tevi, tevi jā
Es jau zināju, ko es gribēju
Es jau zināju, ko es gribēju
Es jau zināju, ko es gribēju
Es jau zināju, man vajag tevi jā
Es jau zināju, man vajag tevi jā
Es jau zināju, man vajag tevi jā
Es zinu esmu tavā galvā mazā tapēc nāc man līdzi
Nekavējies lūdzu ilgi, drīz jau pienāks rīts
Mana glāzīte jau tukša, bet mums tačkā ir vēl mazliet džins
Mazliet džins jā, jā
Tagad kustaties, es zinu, ka tu māki (Ka tu māki)
Es gribu, lai tu atslēdz savu prātu (Savu prātu)
Nav jau tā, ka mums tā nauda viegli nāk (Viegli, viegli)
Man vajag ļoti daudz, bet dzīve sauc ā
Man vajag ļoti daudz, bet dzīve sauc ā
Man te tagad viss plīst pušu
Vajag tevi, tevi, tevi jā
Tevi, tevi, tevi jā
Man te tagad viss plīst pušu
Vajag tevi, tevi jā
Es jau zināju, ko es gribēju
Es jau zināju, ko es gribēju
Es jau zināju, ko es gribēju
Es jau zināju man vajag tevi jā
Es jau zināju man vajag tevi jā
Es jau zināju man vajag tevi jā

Un kopā ar viņu es priecājos,
Pat tad, kad neizdevās
Tos sliktos pārtaisīt labajos
Ar sirdsmieru kabatās.

Arī es viņam līdz,
Lai tās glāzes plīst,
Ja jau tajās ko liet
Paliek asaras vien !

No visrāmākās jūras līdz pūķa spārniem, kas krasta kāpās triecas
No spoguļa gluda līdz kalniem, kas augstu kāpj un lejup liecas

Nekad vēlreiz nesatikti, nekad neiepazīti
Nekad ilgāk par mirkli neieraudzīti
Viļņojas, saviļņo, veļas līdz mani
Sabango tā, ka plīst enkura striķi
Un es viļņojos, veļos līdzi tiem kalniem
Kas mani paša sirds mūriem pārnes pāri

Dreb ūdens klajums pirms vēja brāzmām, kas pretī jūrai triecas
Ūdens zina, ka asinīs manās ir ūdens, kas viļņoties tiecas

Nekad vēlreiz nesatikti, nekad neiepazīti
Nekad ilgāk par mirkli neieraudzīti
Viļņojas, saviļņo, veļas līdz mani
Sabango tā, ka plīst enkura striķi
Un es viļņojos, veļos līdzi tiem kalniem
Kas mani paša sirds mūriem pārnes pāri

Ai jai jai jai ai jai jai jai

Pasaulē ir tāda vieta - Kolumbija
Manis pēc lai tā pa gaisu iet
Nebraukšu tur, bet palikšu es tepat
Trakie dzīvo arī Jelgavā

Es saku: nav, nav, nav, vairāk naudas man nav
Bet pīpēt gribas un mazliet dzert
Vecās tupeles plīst, jo saules nav, bet līst
Mīļā, lūdzu ielej man kaut ko
Es saku: nav, nav, nav, vairāk naudas man nav
Bet pīpēt gribas un mazliet dzert
Vecās tupeles plīst, jo saules nav, bet līst
Mīļā, lūdzu ielej man kaut ko

Ai jai jai jai

Nav ne vainas mūsu pašu majonēzei
Arī margarīnam vainas nav
Kaņepju sviests un mammas skābputra -
Nav šīs lietas tur Kolumbijā

Es saku: nav, nav, nav, vairāk naudas man nav
Bet pīpēt gribas un mazliet dzert
Vecās tupeles plīst, jo saules nav, bet līst
Mīļā, lūdzu ielej man kaut ko
Es saku: nav, nav, nav, vairāk naudas man nav
Bet pīpēt gribas un mazliet dzert
Vecās tupeles plīst, jo saules nav, bet līst
Mīļā, lūdzu ielej man kaut ko

Es saku: nav, nav, nav, vairāk naudas man nav
Bet pīpēt gribas un mazliet dzert
Vecās tupeles plīst, jo saules nav, bet līst
Mīļā, lūdzu ielej man kaut ko
Es saku: nav, nav, nav, vairāk naudas man nav
Bet pīpēt gribas un mazliet dzert
Vecās tupeles plīst, jo saules nav, bet līst
Mīļā, lūdzu ielej man kaut ko

Lietus ārā lielām pilēm līst
Viņš pa slapjām ielām klīst
Apjucis un nelaimīgs, tas pasauli nīst
Viņš nespēj vairs saprast kad melo, kad īsts
Viņš nespēj vairs saprast kad melo, kad īsts

Tam caurajā kabatā pēdējā nauda
Nav tam spēka ne jaudas
Nepalīdz tam vairs nekāda mākslīgā bauda
Viņš nespēj vairs saprast kad melo, kad īsts
Viņš nespēj vairs saprast kad melo, kad īsts

Samircis pie bāra durvīm
Skaita ko atdot bāra burvim

Lietus ārā lielām pilēm līst
Viņš pa slapjām ielām klīst
Iekšā viss tam žņaudzas un plīst
Nesaprot tas pasauli, iekšā tam spīts
Nesaprot tas pasauli, iekšā tam spīts

Nolien tas bāra stūrī
Savā neprāta būrī
Aizmirst pagātni, noskalo nākotni

Arvien ārā lietus lielām pilēm līst
Glāze plīst un ārā uzaust rīts.

Mana sirds joprojām nesaprot

Bieži domāju, kā viss varēja būt
Tu biji mana mūža mīla, tagad lielākā kļūda
Un varbūt kļūdījos pats
Tomēr vainīgi mēs abi nevis kārtējais gads
Labi, piedod mani, lūdzu, esmu darījis pāri
Daudz ko solīju, bet tie tik bija parasti vārdi
No malas liekas, ka es smaidu, tomēr iekšā viss plīst
Es zinu to, ka viss būs labi, kamēr rētas man dzīst, ā


Mēness iztāstīs
Kā tās rētas dzīst
Tas nebūs ļoti drīz
Rētas mēdz reiz arī plīst

Pieceļos dzēris
Pudeles plīst
Paskatos ziņas
Es tas izdzesīš
Sirds man ir aukst
Esmu es panks
Neiederos tapēc necenšos
Gribu es tevi, bet tu mani nē
Vēl parakstījos uz tavām krūtīm yeeah
Vienu es teikšu
Man ir vienalga
Dedzināšu tiltus uz nakotni
Pieceļoties gaidu tavu zvanu
Henesijs līst man pa galdu
Ja tu viņu mīli laid vaļā
Ja bija lemts viņa atgriezīsies
Pēdējais laiks kad tu varēji teikt
Visu ko domā par mani
Bet atceries vienu man tas neinteresē
Dodos uz priekšu ar kuģi yeaah
Lietus līst, galva plīst
Šitās dienas man nepatīk
Gribu lai saule katru dienu spīd
Pieceļoties gaidu tavu zvanu
Henesijs līst man pa galdu
Ja tu viņu mīli laid vaļā
Ja bija lemts viņa atgriezīsies
Pie manis
Pie manis
Pie manis
Pie manis
Pie manis
Pie manis
Ja tu viņu mīli laid vaļā
Ja bija lemts viņa atgriezīsies

peld manos mākoņos
zibeņi - balti pelēki
nerimst un neklust
tik liksmo - balti pelēki

acis šaudās,
bultas ar'
vaigu manu skar,
vēl piles šķist 
un galva plist,
ausis dun

strauti nedungo
gaiss nevirmo
strauti nedungo
gaiss nevirmo
strauti nedungo
gaiss nevirmo
gaiss nevirmo
bet zāles stiebri..

Kurš tā griež draivu, ka kombji, glāzes un bungādiņas plīst?
Kurš tagad pieaudzis strādā un kur nu kurais klīst?

Saule spīd un šorīt
Pie Tavas mājas slēpjos ēnā
Un nevaru sagaidīt
Kad Tu uz augstskolu dosies lēnām
Nebūt vai būt
Kā saņemt drosmi tuvoties Tev
Plīst vai lūzt

Es Tevi ņemtu aiz rokas un tālāk
Kas būs – būs
Es Tevi ņemtu aiz rokas un tālāk
Kas būs – būs

Atkal rīts, lietus līst
Zem Tava balkona slapstos
Jau tik daudz reižu atraidīts
Kā suns pie ķēdes nevaru aiziet
Nebūt vai būt
Kā saņemt drosmi tuvoties Tev
Plīst vai lūzt

Es Tevi ņemtu aiz rokas un tālāk
Kas būs – būs
Es Tevi ņemtu aiz rokas un tālāk
Kas būs – būs

Dienu pēc dienas, nakti pēc nakts
Pie Taviem logiem atkal tas pats
Aktieris centīgs ceļas un krīt
Bet kā lai scenāriju izmaina tā, lai Tev patīk
Bet kā lai to maina tā, lai Tev patīk

Sniegi snieg un šorīt
Pie Tavām parādes durvīm nīkstu 
Jau atkal atraidīts
Kā suns pie ķēdes nevaru aiziet
Nebūs vai būs
Kā saņemt drosmi un tuvoties Tev
Plīst vai lūzt
Es Tevi ņemšu pie rokas
Es tevi ņemšu aiz rokas un tālāk
Kas būs – būs

Pa ielu lēni eju es
No rūkoņas galva plīst
Jau skatos te autobusu sarakstu
No pilsētjezgas prom

Manā miera ostā laukos pabūt
Kur siena smarža gaisā virmo
Te putekļi un smiltis valsi danco
Te aug viss, kas reiz sēts

Šeit, laukos, pazūd laiks
Kā upe plūst tas skrien
Valdošs pārpasaulīgs miers
Ir tas, kas daktij kvēlot liek

Manā miera ostā laukos pabūt
Kur siena smarža gaisā virmo
Te putekļi un smiltis valsi danco
Te aug viss, kas reiz sēts

Tā ir dinamika - zib Gustava kājas.
Dilst zoles, plīst meiteņu svārki,
Nebijis nemiers
Kad Gustavs grib dejot.
Kas gan notiek šajā ballē?
Itkā spēja vēja brāzma
Pāri visiem viesiem vālē,
Liekot turēties pie zemes.

Kad naktis garākas šķiet
Un visi ielās grib skriet
Vai pazīsti to sajūtu
Ar draugiem sazvanos
Uz balli ierodos
Var vakars sākties mums
Dzērieni pār galdiem līst
Kad ēku sienas sāk plīst
Rītdienu sagaidīt
Dzērieni pār galdiem līst
Dzērieni pār galdiem līst
Dzērieni pār galdiem līst

Celiet rokas gaisā
Celiet rokas gaisā
Celiet rokas gaisā
Tā lai ēku sienas plaisā
Celiet rokas gaisā
Celiet rokas gaisā
Celiet rokas gaisā
Tā lai ēku sienas plaisā
Celiet rokas gaisā
Celiet rokas gaisā
Celiet rokas gaisā
Tā lai ēku sienas plaisā
Celiet rokas gaisā
Celiet rokas gaisā
Celiet rokas gaisā
Tā lai ēku sienas plaisā

Tas bīts man kustēties liek
Neviens te neatpaliek
Jo mēs te svinam dzīvi
Kaut rītdiena nepienāktu
Dejas man sajauca prātu
Rokas gaisā tiem
Kam sirds no laimes dzied
Dzērieni pār galdiem līst
Kad ēku sienas sāk plīst
Rītdienu sagaidīt
Dzērieni pār galdiem līst
Dzērieni pār galdiem līst
Dzērieni pār galdiem līst

Celiet rokas gaisā
Celiet rokas gaisā
Celiet rokas gaisā
Tā lai ēku sienas plaisā
Celiet rokas gaisā
Celiet rokas gaisā
Celiet rokas gaisā
Tā lai ēku sienas plaisā
Celiet rokas gaisā
Celiet rokas gaisā
Celiet rokas gaisā
Tā lai ēku sienas plaisā
Celiet rokas gaisā
Celiet rokas gaisā
Celiet rokas gaisā
Tā lai ēku sienas plaisā

Já někde čet', je to dost let
Že čin se měří odvahou
A že můj strop si každej snob
Může plíst s vlastní podlahou

Řek jsem si to jsou řeči, k tomu jalový
Zkusím tak bez návodů žít
Žít život svůj ne něčí, bez hry se slovy
To přece nějak musí jít

Já někde čet', je to dost let
Že měl bych poslouchat a rád
Žádný hop trop, roker i pop
Maj s léty jinou hudbu hrát
Řek jsem si jednou málem, že se zařadím
Nešlo to tak jsem zůstal sám
Jen ať to jiní válej mě to nevadí
Ať mají to co nehledám

Vykopnout výlohu svejch danejch možností
I až mi bude šedesát
Jen roky počítat, svý řidký radosti
Kdybych byl býval nemám rád

Já někde čet', je to dost let
Že čin se měří odvahou
A že můj strop si každej snob
Může plíst s vlastní podlahou